eu, ja tagad būtu jāiet pikoties, es taču nevarētu - sniegs izkustu, jo man no rokām saule, plaukstas pilnas gaismas, šorīt cēlos pusčetros, braucu uz jūru un tur viņa bija - sarkana piramīda no kaiju pilna apvāršņa un tad lēnām kā kamols man vēderā auga un tinās un tad bija jādzied un jādejo un jāstāv ar ciet acīm, bet tā, ka deguns jūt - tur viņa ceļas, tur viņa aust un dīvaini tēli acu priekšā ar spārniem skrien debesīs un viss tā viegli virmo un prieks ir tik dzīvs, sitas pret krūtīm un tad jāgavilē un jāpeld tālu pa sarkanu gaismas ceļu sīkos vilnīšos un viss ir vienā elpas vilcienā un tās elpas tik daudz un tajā nekā netrūkst, mati savijas sprogās un gribas apskaut visu pasauli, ja kādam ir kāds atkausējams ledusskapis, dodiet tik šurp...es esmu kā smaidu pūķis, pilns karstuma, man tagad tikai lēkāt un lēkāt
labrīt! |