šitā ir laumiņa fotografēta makro režīmā vakar ap diviem dienā pedvālē. tagad jūs drīkstat sasit plaukstas un teikt - mēs zinājām! mēs ticējām! bet vakar krēslas zonā es biju salaspils memoriālajā ansamblī. nostājos vienam no tēliem starp kājām un jutos kā baznīcā - bija auksts un tās kājas virs manis beidzās ļoti augstu. tajā brīdī gribējās bučoties. mehāniskie sirdspuksti ieslēdzās projām ejot - tuk tuk tuk tuk tuk tuk. ku kū ku kū ku kū tos pārtvēra dzeguze. kad vēlāk skatījos daugavas dīķī, kas apskalo hes, mēness krāsoja ūdeni dzeltenu, bet zvaigznes staigāja gar debesu malu. šodienas lietus iztriecis sirds viducī ilgu sliekas un tās sauli neredzējušas, lokās kā baltie zalkši. ja nu kādam ir vēlēšanās makšķerēt - laipni lūgti...atdodu par velti.
 |