forši, ka beidzot sapratu, kā saucas tas, kas ar mani notiek. es sēroju. :) pirms tam dusmojos un protestēju. ja viss turpināsies tikpat klasiski, ir cerības sagaidīt mieru un vairs nestāvēt ielas vidū ar reibstošu galvu un dzeloņiem kaut kur krūšu rajonā no tā vien, ka dzirdi garāmgājēja teiktu frāzi "viņiem tā mirdzēja acis...viņi patiešām mīl viens otru". :)
