skumjas ir maigums, kas krūtīs sagājis rūgušpienā
un es pati līdz ar viņām kunkuļos
ienīstu šādās situācijās kaut kur braukt. lidostas tad liekas tik bezjēdzīgi darbīgas, visas tās dzeltenās mašīnītes, kas riņķo ap lidmašīnām ir ir tik uzmācīgi izpalīdzīgas, visas tās stjuartes tik iejūtīgas, visas tās svešās pilsētas tik miglaini pelēkas
un viss, ko tu jūti, ir tikai liecības par tevi pašu un to, kā smeldz pieredzes noberztie sirds papēži |