Pēdējā laikā lasu pārsvarā tikai īsziņas. Un pārlasu. Neapnīk. :)
Bet no lielajiem formātiem - "Vēstījumus par sargāšanu". Tā ir grāmata, kurai bail atšķirt katru nākamo lappusi. Tās tādas bailes no neticamā...no tā, ka kāda cilvēka galvā var dzīvot tik daudz stāstu, kuri neapnīk. :)