Pamodos ar skumjām pēc Anonymousa... tur tajā pils jumtistabiņā. Un pēc Roņa un Punkta...arī jumtistabiņā. Un tad vēl arī Anarhomo...velns zina kur.
Jocīgi. :) Tā draugu promesamība sēž pakausī un tad pēkšņi izlien kopā ar sētnieku skrāpēšanos pret asfaltu.
Pie tām pašām ilgām pieder arī vasaras vakaru siltais kamols vēderā.
Izlaidiet mani no ziemas!
Smejmoon, Tu saņēmi manu sms par Krūmu un dzeju?
Krum, un pie velniem, kur Tu esi?
Teja, es vakar pārnācu mājās pusastoņos un nebija spēka Tev piezvanīt.
Šorīt piecēlos sešos un rakstīju darba lietas. Kopā ar sētniekiem strādāju, ja. Zem divām segām.
Un naktī no manas ielas veda projām sniegu...ar migalkām, ja kas. Oranžām. Sniegs starp citu stenēja. Visu nakti. Un tagad ietve ir plata. Varu iet uz darbu.
Labrīt! |
|
ticiet, vai nē, bet atkal gribu uz Sardīniju |
