mīļvārdiņu caurumus
varbūt salāpīt ar
dzejnieku bargu?
protams, ka nelaimīgi
izurbināt apmetumu sienā
un ar košļeni
uz visu ziemu
pielipināt tur
rudens taureni vārgu
:))) |
|
septembris mani tracina. visas tās vēlo rītu saules gaismas, vēl zaļā zāle un nosalušās puķes, ūdens mirguļi bastejkalnā un tantes trenniņbiksēs, kas grābj retās lapas, lietus vakaros, kad nav spēka piecelties no gultas un aizvērt logu, var tikai skatīties un just, kā acis aiziet grabēdamas pa notekcaurulēm un naktīs trolejbusu riteņu slapjā švīkāšanās uz asfalta. vai tas būtu gājputnu sindroms, tāda mājas zoss taisīšanās līdzi meža zosīm? ceļi ļimst no skatieniem uz siltajiem cimdiem. jā, septembris mani tracina un uzbudina un liek justies vājai. |