šodien viņš tur atkal balsī lasīja. grāmatai vāki sarkani, bet grāmatzīmes vietā lupatiņa.
( ... tālāk ... ) |
milzu kaijas pelēkais bērns prāvas vistas lielumā, bet vēl ar cāļa pūkām uz galvas, skraidīja pa vērmaņdārzu un nelabā balsī sauca mammu. viņa neatbildēja. lielais mazulis papleta spārnus par kuriem zvirbuļi varētu leģendas stāstīt, un uzlēca uz miskastes - nekur jau tālāk viņš netika, jo lidot vēl neviens viņu nebija iemācījis.
garām aizskrēja vilku sugas suņa mazulis ļepatu ļepatu varenām ķepām, bet noļukušām ausīm un izkārtu mēli.
kjaaaah, kjaaaaah - kliedza kaijas bērns un suņa bērns atskatījās. mammas joprojām nekur nebija atrodamas.
(Tā laikam ir plānprātība - vēlēties, lai piezvana kāds, kuram telefona numuru taču neiedevu. Un ne jau kaut kādu romantisku piedzīvojumu dēļ to gribas, bet vienkārši tāpēc, ka būtu forši, ja viņš tomēr piezvanītu.) |