man vientulība ieķērusies zobos. padosiet lūdzu bakstāmos?
ar labu nakti |
|
Pirms dažām nedēļām sapratu, ka nemāku izpaust savas dusmas, un no tā visādas nelaimes. Tagad mācos nejusties vainīga par to, ja man kaut kas nepatīk. Un arī atklāti saku to. Sajūta ir dikti jocīga - esmu kā balons, kas piepūsts, neaizsiets un tad palaists vaļā. Skrienu apkārt svelpjot un brīnoties, cik spēju būt nikna. Pagaidām man tas patīk. Un nāk no manis dusmas kā dūmi no riepu ugunskuriem. Aizies gaisā un es palikšu mierīga un tukša. Lai priekam ir kur dzīvoties. |
