varbūt ir tā
Šorīt saulē nosala vaigi un garām skrēja dzeltens suns. Skrip, skrip, skrip - nadziņi pret auksto asfaltu. Uz kanāla ledus vārnai knābī sniega pika. Es esmu tik vienkārša. Man nepatīk mans tonis. Kad es runāju, izslēdziet mani. Kad es klusēju, sadzirdiet mani. Skrip, skrip, skrip - nadziņi pret asfaltu un vārna suņa mutē. Noskūpstiet mani, noskūpstiet.
Atpiniet bizes. Novelciet krekliņu. Paņemiet mutē un sūkājiet kā ledeni. Skrip, skrip, skrip - zobiņus pret mani.
Es esmu tik vienkārša kā monpansjē. Un salda. Jums nepatīk mans tonis? Izslēdziet. Bet, kad es klusēšu, sadzirdiet skrip, skrip, skrip nadziņus pret asfaltu. Un pēc tam nolaiziet ledu no manis ar saskrāpētu mēli. Es būšu salda. |