| 4. Marts 2005 |
pulkstens tūlīt būs trīs naktī. aiz loga tumsa un kāds cits logs, kurā arī vēl gaisma.
caur baltajiem koka rāmjiem iespraucies aukstums un sakodis manu degunu un ceļģalus līdz drebuļiem.
darbs ir padarīts un miegam atliek 4 stundas.
Miega asociācijas mājas lapā izlasīju, ka cilvēki pirms 200 gadiem gulējuši ilgāk par 20 %. Un bijuši laimīgāki. Nu labi, to es piedomāju pati klāt. Par laimi, protams. Bet zinātnieki (britu, protams) spriež, ka miega ilguma samazināšanās ir bīstama cilvēcei kopumā, jo nogurums ir pielīdzināms alkohola reibumam. Tās garās acis un neskaidrās domas ir antisociāla parādība, kas ved pie agresijas un neaprēķnāmām sekām.
Tieši tāpēc visi noziegumi t.sk. atzīšanās mīlestībā, kas izdarīti noguruma rezultātā, ir ar vainu pastiprinošiem apstākļiem un sevišķi smagi.
tik pat smagi, cik šīs muļķības
ar labu nakti |
nogurums izsauc drebēšanu un salšanu
ķepiņas aukstas un trīcelīgas
gribas dūkt kā bitei, bet nevar, jo zobi klaudz
padūciet manā vietā
mmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmm
un nemaz nesakiet, ka bites nedara mmmmmmm, nogurušās tieši tā mākuļo un mīmuķo un mmmmmmmmmmmmmm
tīrā prāta aiziešana lāstekās
es tad nu tagad pakarāšos ar galvu uz leju te pat no jumta, te pat no jumta
apstājieties zem manis un gaidiet, kad kritīšu jūsu glāzēs, un kā burbulīšus spraislīgos iemaukšu nogurumu rīklē
(nē nu patiešām drausmīgi auksts, es tagad zinu kā jūtas medūzas, kas lēni sasalstot vižņojas) |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |