|
saule, tur pie viesnīcas rīdzene, sildīja muguru, lai gan deguns nosalis sarkans, te pie mājas vienā pagalmā izžautā jūrnieku tjeļņažka sasalusi cietos viļņos un lāstekām piedurkņu galos, vērmaņdārzā zvirbuļu pilni krūmi un čiepst tā, ka baložiem jāaizspiež ausis, tantiņa plēvēs pretī dablkofī iekožas čeburekā, mēģinu noķert debesu faktūru tad, ja skatās caur burku, zilās hiacintes baltajos podiņos nolemj izziedēt neizaugušas, zirņi starpcitu piedega un fotofilmiņa izbeidzās, tajos brīžos, kad skatos uz pasauli, es varu nedomāt par to, kas notiek ar mani un tevi |