| 26. Februāris 2005 |
es gribētu gan zināt, kad beigsies, kad beigsies tā sajūta, ka esmu dārza gliemezis, kuram bērni spēlējoties ir uzkāpuši virsū, lai dzirdētu, kā krakstot saplīst kaula mājiņa, jā, kad beigsies tā sajūta, ka viss, kas bijis svarīgs, ir sadūries miesā un, ja gribiet arī dvēselē, un tagad tā arī jādzīvo kā pļekai ar šķembām patvēruma vietā
upd.
ai tak saule ārā un tā. pļeka ir jautrs vārds un kailgliemeži ir iespadīgas būtnes :) |
nē, nu patiešām, ziniet, piedodiet, bet vai nav tā, ka visas tās ciešanas vienkārši no sliknkuma un absolūta egoisma
tagad ir tā, ka šī rīta pļeka apvilksuies ar ledus kārtiņu mirguļo saulē. jāiet pa to slidināties. :))
jā, es ar par vieglumu, par vieglumu, par vieglumu |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |