...Bet šo Eņģeli es neesmu sastapis. Es esmu saticis pavisam citu. .. Pilnīgi reālistisku — līdz pat matiņiem uz kājām — un pēc skata ļoti nogurušu četrdesmitgadīgu vīrieti ar lieliem sniegbaltiem spārniem. Viņš bija piecreiz mazāks par normālu cilvēku un skumji sēdēja uz viņa augumam acīm redzami pārāk lielas parastas bāra taburetes. Vienkārši sēdēja, ar roku atbalstījis galvu, kājas pārkāris, un skatījās grīdā. Skumjš, mazs, vientuļš eņģelis....
Piedodiet par banalitāti, bet šodien mana sirds ir bāra taburete. |