Nezinu nevienu citu substanci ar tik lielu mobilizācijas spēju kā vārdi.
Viņi var savākties milzu ordās minūtes laikā. Par to, kas notiek dienas laikā, vispār bail domāt.
Ir, protams, situācijas, kad viņi tur tajās savās vienībās, nolemj palikt ierakumos un spēlēt klusos telefonus.
MOOOOLLLLLČAAAAATJJJJ, SMIIIIIRNAAAA - droši vien, ka uzbļauj kaut kāds vārdu kaprālis un visi sīkie bandinieki sakniebj lūpas. Vai varbūt viņus aizdzen gulēt.
Es patiešām nezinu, kā viņiem tur tas notiek, bet ir vakari, kad vārdi klusē.
Un tad ir vakari, kuros aizspied muti ar plaukstu, bet nē...neko tu tiem vārdiem nepadarīsi...lien pa pirkstu starpām kā tādas sliekas, kā smilšu graudi, kā ēnas un
mēles gals kut. kut. kut.
Tu jau vari sev teikt cut cut cut (it out), meklēt to bļaustīgo kaprāli, bet nekā...vārdi stiprāki un nogrūst pār visiem, kas to tuvumā.
Un vārdi grib glāstīt un vārdi grib smieties un vārdi grib grib grib nebūt tikai vārdi, bet, kas tad viņiem to dos. :) |
