nevarēju atcerēties vienu vārdu. stāvēju pie aprakstītas ķieģeļu sienas un lasīju visus tos
maša + djima = ljubovj
inese, es Tevi mīlu - kārlis, janis, kristaps, juris,
ei dirst, stulbeni
es te biju
vakarā pie jūrjas, solomīna atzinās, ka mani mīlot
iekāp ceriņu žuburos
nu un vēl tur bija drausmīgi daudz visādu burtiņu, bet to vienu vārdu, kuru nevarēju atcerēties, tā arī neatradu
tad tu mani ievedi antikvariātā, uzdāvināji melnbaltu kartiņu ar sunīti un teici - viņu sauc (un tas bija tas vārds), kuru es atkal nezinu
bet pamodos no tā, ka kāds sauca mani, tā it kā noglāstītu sirdi
gribu satikt to cilvēku, lai viņš vēlreiz nosauc mani vārdā |