| 25. Augusts 2004 |
ka viss, kas ar mums notiek tajā brīdī, kad satiekas divi un pamana viens otru, ir lielais sprādziens. un pēc tam viena vienīga izplešanās. esat pamanījuši - tajā sprādziena brīdī laika nav. tas parādās pēc tam, un arī telpa. laiks, kurā kļūstam aizvien nepazīstamāki un telpa, kurā attālinamies bezgalīgi.
(Kāpēc teorijas par visuma saraušanos nav tik populāras? )
ak jā...un uz Natāliju ir vērts aiziet - labi aktieri un nesteidzīga smeldze. |
|
piemēram, ja nav bail no nāves, varbūt jau esi miris |
|
piemēram, ja klausulē klusums, esi nepareizi piezvanījis |
- Cik skaista kartiņa! Es gribētu vienlaicīgi būt abi dzeltenie zvēriņi uz tās!
- Tu vienmēr gribi neiespējamo.
(no Godāra "Sieviete ir sieviete")
Un ko no neiespējamā gribat jūs? Kaut ko no nemirstības vai galvas apmainīt vai uzrakstīt tās pašas svarīgākās vēstules visiem, kuriem teikts, ka mīl? |
| Teejas aptaujai un personīgajam realitātes šovam | 18:54 |
|---|
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |