| 24. Augusts 2004 |
Ja vakars būtu beidzies ar Nozagtajiem skūpstiem, es aizietu mājās ar vīrieti, kurš satraukti skaidrotu: "es esmu šeit bez īpaša iemesla. vienkārši mani neviens nemīl. lūdzu noskaidrojiet, kāpēc. man ir burvīga sieva un veikala apgrozījums pieaug katru gadu, bet pārdevējas pret mani izturas nicīgi." viņš pētītu mākslas albumus un tad kaislīgi iesauktos "nekad nesauciet Hiltleru par krāsotāju! viņš bija gleznotājs, ainavists!" un es viņam ielietu viskiju
tikmēr otrs mans Trifo vīrietis baltā plašķītī apgalvotu: "jūs, protams, mani nepazīstat. bet es jums sekoju jau sen. Nebaidieties, es pagaidīšu kamēr beigsies jūsu šī brīža attiecības. tās būs īslaicīgas kā visas un tad mēs mīlēsim viens otru mūžīgi. es nekur nestrādāju, jūs būsiet mans darbs. nesteidzieties atbildēt! Es esmu tik laimīgs."
Kāds man aiz muguras teiktu - viņš ir pilnīgi traks. Un es piekristu. Laimīgi tie, kas nesaprot. :) |
Ja vakars būtu beidzies ar Pornokrātiju, mani pavadītu kāds ar kuru kopā izdzert glāzi ar menestruālajām asinīm un pēc tam vāji režisētās ainās mēģināt praktizēt pieradināšanos nebaidīties no netveramās citādības, kas slēpjas fallu galos un vagīnu dziļumos.
Iespējams, ka no rīta visi būtu miruši.
Kāds aiz muguras saka, ka atklātība nogalina. |
|
Ja vakars būtu beidzies ar stīvēšanos pie aizslēgtām durvīm, kad uz pirkstiem tulznas no nevarēšanas pierunāt atslēgu pagriezties, es sēdētu uz trepēm. Varbūt tā būtu jēdzīga nakts, bet pilnīgi neciešama diena. Labi, ka kāds iečukst ausī: "mēģini viegli". Tagad man ir iespēja sacūkot nakti, bet izglābt dienu. :) |
|
Un vēl bija iespēja beigt šo vakaru ar asarām pie Brīvības pieminekļa. Liekas, ka tieši ar tām, šis vakars patiešām arī beidzās, jo viss pārējais jau bija nakts un sujeta. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
