tā nebiju es...tā bija Pogas māte...:)
čau!
esmu atpakaļ |
un ko man darīt ar to taureni,
kurš atlido savā krāsainajā
banalitātē
izklāj zilo krāsu ar spārnu otām
uz brūnā krēsla savā jūgendiskajā
banalitātē
ar snuķi urbjas laika plaisās
taustās, mulst savas neziņas skābajā
banalitātē
paralizē jebkurus vārdus un metaforas
kā salipušas skudras izlijuša vīna
banalitātē
neredz galdu ar vakardienas dzīru pleķiem
lipīgiem kā mušpapīriem sīku nāvju
banalitātē
neliekas ne zinis par mūsu klusēšanu
kā gruzdošu līķi sarunas krastos un izmisuma
banalitātē
un ko man darīt ar to taureni,
kuru pieminēt nozīmē iekrist bezspēka
banalitātē
un ko man darīt |
"nakts ir sieviete"
(kādreiz bija naktis, kad es sevi saucu par Nakti. toreiz izdzīvoju. toreiz piedzimu.) |
- kāpēc tu esi skumja?
- es neesmu skumja.
- kāpēc tu neesi skumja? |