gāja pa ielas pretējo pusi kāds zināms cilvēks, ieraudzīja mūs, sāka priecīgs māt ar roku un sauca
- vai tas viss tāpēc, ka atbilde ir ...
un mēs smaidījām pretī
un viņš
- dzirdējāt?
un mēs garām trolejbusiem un mašīnām un motociklu kaukšanai
- kāda ir atbilde?
un viņš it kā jautādams un apgalvodams vienlaicīgi
- tas viss tāpēc, ka atbilde ir brīvībā!?
un mēs
- jā... brīvībā.
garām trolejbusiem, mašīnām un kaucošiem motocikliem.
Pēc tam mēs viņu satikām vēlreiz un pēc brīža viņš mūs panāca un teica...man soma par smagu, ņemiet. Un iedeva Gumiļova Huņņu tautu vēstures otro sējumu.
Velns, bet tas viss tiešām tāpēc, ka atbilde ir brīvībā. |
kili kili
killī killī
sillī sillī
villī villī
novelc kurpi
ej uz upi
nogriez ausi
aizsien muti
un ar pirkstu
izšauj gaisā
skaļi dziedot
mirstu mirstu
kili kili
killī killī
sillī sillī
villī villī |
|
bet jūra starp citu atkal silta un saule starp citu atkal riet sarkana un cilvēki starp citu atkal laiski rāmi un arbūzs atkal starp citu salds un kūstošs un ska starp citu atkal liek dejot un rīt starp citu atkal piektdiena |
|
ja turpinām par kukaiņiem, tad šobrīd manas guļamistabas baltā papīra lampa savā vēderā glabā milzīgu zaļu spāri, kas neprātīgi sit visus savus spārnus, radot cirka bungām līdzīgu troksni. tiek izpildīts nāves triks. |