| 6. Jūlijs 2004 |
gribu, lai šī būtu
( just a perfect day )
(un jums arī :))
labrīt! |
| kaut kad pirms gada vienā vēstulē rakstīju | 09:55 |
|---|
...laiks ir vai nu parāk maz vai arī pārāk daudz. Un vēl viņš ir aritmisks - te izstiepjas, te saraujas bez kaut kādas sistēmas. Tāpēc ir ļoti grūti orientēties, tas nogurdina un no tā arī bēdas. No piekušanas dzīvot tādā laikā. Iespējams, ka agrāk dzīve bija daudz strukturētāka un tajā bija daudz vairāk sakrālā (pat ne reliģiskā nozīmē) - vienkārši vietas laikā kā tādi laika klubkrēsli, kuros ieritināties un atpūsties. Šobrīd notiek braukšana autobusā ar ļoti šauriem un slīpiem sēdeklīšiem - kāju muskuļi visu laiku saspringti, jo jānotur savs svars, un pilnīgi skaidrs, ka vienkārši skatīties ārā pa logu nav iespējams, jo neērti. Tāpēc uzmanība tiek koncentrēta uz katras nākamās pieturas sasniegšanu, uz virzīšanos pa taisni uz priekšu un bailēm izkāpt, jo nav zināms vai citā pieturā un citā busā būs iespēja tikt arī pie tās pašas neērtās sēdvietas...
eu, kājas patiešām notirpušas...sakiet, vai jūs nākamajā pieturā izkāpsiet? |
steidzīgi nepieciešams noskatīties filmas ar harija potera, džeimsa bonda, indiana džonsa, neo un smita kunga piedalīšanos...
meklēju filmas un kompāniju :) |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |