| 31. Maijs 2004 |
Šorīt no šalles lasu ārā skujas. Muti turu ciet, lai mežs vēl neaizskrien. Elpoju tikai uz iekšu un pārvēršos par balonu vai lielu plaušu. Manī nelielas vēja brāzmas, smilšu virpulīši, zaķu spiru zāļainais aromāts, daži īsto sajūtu stāsti un skudru pilsētas. Ak jā, vēl arī tās rabarberu maizes, tās rabarberu maizes un vēlreiz tās rabarberu maizes. Līdz pat vakaram nezināju, ka esmu rabarbermaižu seriālā slepkava, bet kā nesen izlasīju uz kādām durvīm - serial killers are people too..
Vakar Anarhomo saka - "aiztaisi acis" un piebāž man pilnu degunu ar piparmētru lapiņām.
Ha!
Ir pilnīgi skaidrs, ka šitā smaržo laime, un kutina nāsis. :) |
pašas lielākās un saldākās zemenes ar pienu pašlasītas no kastītes veikalā, klausoties par nejauši satiktas paziņas meitas attīstības anālo fāzi, sasveicinoties ar Cloudysky, uzskrienot virsū Ķīlim un pēc tam lasot par to, ka Visums tomēr ir izmērīts
joprojām pilna galva ar mežu
upd.
un ļoti patīk tas, kā reizēm pasaule atklājas dažās minūtēs, ietverot sevī liecības par visu, kas ar tevi noticis...tieši kā šajā zemeņu bļodā un satiktajos cilvēkos |
Долгая память хуже, чем сифилис,
Особенно в узком кругу.
Такой вакханалии воспоминаний
Не пожелать и врагу.
...
И друзья меня спросят: •О ком эта песня?"
И я отвечу загадочно: •Ах, если б я знал это сам..."
|
|
ir taču skaidri zināms - izbraukātos ar skritulenēm un paliktu vieglāk, bet nevaru saņemties pārkāpt pār slieksni |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |