gaiļbiksīšu pilnas aploksnes
tiek sūtītas pa skudru ceļiem
hermeji ar sešām ūsām
skrien ātrāk par togās un
sandelēs tērptām mušām
somā pudele ar svēto ūdeni
un gaisa burbuli kas
peldas tik gludeni
kā naftas oāze
kur ievelk elpu dūmeņi
ar ausīs ieaugušu zāli
pret kuru pastnieks
noslaucīt var čības stulmeni
uz savas basās koka kājas
pirms viņu pasniedz pusdienās
uz galda tur kur ātrvilcieni drāžas
tur sadalīts pa burtiņam tik sīki
ka jēga samulsusi stājas
un nosarkst jauki tā kā meitene
kas renstelēs un sētu šķirbās krājas
un nosarkst jauki tā kā mušmire
kas saņēmusi gaiļbiksīšu vēsturi
ēd diētu kā diānai lai acis sāļas |