| 16. Maijs 2004 |
Bikiņ pirms pusnakts netiku mājās. Nebija atslēgas. Aizmirsušās. Aiz durvīm visi jau gulēja nepamodināmi. Tuvākās atrodamās atslēgas bija Jelgavā. Braucu pakaļ.
Bikiņ pēc pusnakts apstājos pie Jelgavas pirmās ģimnāzijas - tur meitenes frizūrās un augstpapēžu kurpēs klīst ar puišiem tādiem bravurīgiem, visiem kaklā iekārtas bļembas spīdīgas kā ezīšu atstarotāji uz lielceļiem, lai nesabrauc. Nu, ezīšus.
Visi tādi jautri. Kad iezvanās skolas zvans, atskan klaigas un gaviles, bet man no tā nekas. Ā nu jā atslēgas dabūju. Braucu atpakaļ. Gribas ēst.
Apstājos benzīntankā. Nopērku kapučino un maizīti. Sēžu mašīnā, klausos KINO, skatos uz ceļu un zvaigznēm. Domāju, ka kadrs ir tā nekas - ceļa mala, pelēka mašīnīte tumsā, jauna sieviete, oranža kafijas glāzīte, oranžs zīda lakatiņš, maizīte un pilnīga vienatnība. :)
Vēlāk uz ceļa migla, vēl vēlāk zvaigznes tieši virs ceļa.
Gribas uz jūru, bet atbraucu izmēģināt atslēgas - vai slēdz. Slēdz.
Ar labu nakti. |
| uz dienas malas garāmskrienot | 20:40 |
|---|
Vienā dienā Troja un Hloja - rezultātā nodevīga iebrukuma sajūta saules pinumā un pulsējošas lūpas. Jocīgas sekas. Tas laikam tāpēc, ka bija pārāk daudz brīva laika, lai domātu par to, kas nenotiek uz ekrāna vai skatuves.
Bet vakar klases salidojums. Konstatēju, ka laikam tajā klasē neesmu mācījusies - neatceros pilnīgi neko. Vai arī, vienkārši vecuma skleroze..:))
Bet, ja ne tur, tad kur? |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |