1) Par seksualitāti...
pašķirstiet gan
tās grāmatas lapas veras vienkārši brīnišķīgi!
2) Par iekāri
Biju uz izrādi šovakar. Dailes teātrī. Izrāde laba. Par imigrantiem, bet ne jau par to šoreiz.
Stāsts sākas bufetē.
Starpbrīdī ar Aptieku gājām iedzert kafiju, nu un paņēmām arī tās smieklīgās maizītes, kādas pasniedz tikai Dailē. Nu jūs jau zināt - tādas milzīgas ar laša un siera atlikumu putriņu virsū uz mazliet apkaltušas baltmaizes šķēles, kas no kukuļa griezta mazliet ieslīpi, lai izveidotos kā elipse un būtu smalkāk.
Tas ir ļoti būtiski, jo par elipses formas šķēli 50 santīmus acīmredzot maksāt nav žēl. Vienīgi droši vien, ka doniņa šitā griežot maizi, paliek milzīga. Bet tas jau nekas, jo tad sievas baltos halātos, kamēr skatītāji bauda mākslu, virtuvē var baudīt baltmaizes kukuļu šķībos galiņus, apziest tos ar sviestu un likt virsū lasi.
Nu jā, bet ne jau par to. Stāstam, laikam vajadzētu būt par kafiju nevis par miltiem.
Tātad kamēr es ar maizītēm skatos arī uz saldējuma trīs bunbiņām aplietām ar ievārījumu alumīnija trauciņā uz kājiņas, bufetniece mums ielej tasītēs kafiju. Sākumā es vēl neko nepamanu, jo krūzīšu tur ir daudz. Visas tādas baltas un vienādas - franču stikls. Nu jūs jau zināt. Tādas biezas, smagas, kurās kafija garšo pēc "tūlītskanēszvansdzerātrāk!". Tikai apsēžoties pie galdiņa ieraugām, ka mūsu krūzītes ir citādas. Tās ir kā no leļļu servīzes rokoko stilā - izvijušās, ar puķītēm un šausmīgi smalkas. Tādas, kas varētu glabāties Dailes teātra vecākās apkopējas tumbočkā sevišķi īpašajiem kafijas dzeršanas brīžiem ar kādu aktrisi.
Aptiekas krūzītei sānos ir uzgleznota zila puķīte tajā zilumā kāds raksturīgs tikai slavenākajām porcelāna rūpnīcām. Nu jūs jau zināt - Kuzņecovs un tā. Bet manējā ir nolējusies ar kafiju, romantiski rozā margrietiņām un zaļu strīpiņu tās iekšpusē. Aptiekas krūzītei ir apakštasīte ar sarkanu maliņu pilnīgi no cita komplekta, bet tas neliedz viņai izskatīties pārliecinātai par sevi. Toties zem manējās izpletusies "esvispāresmunotējaskrūzes" apakštase, sarkstoša par savu neproporcionalitāti. Izskatās, ka viņa pat nezina, kur likt savas rokas un nervozi burza salveti ar manas lūpu krāsas nospiedumiem.
Mēs dzeram kafiju klusi līksmojot un es pat nemanāmi iespiedzos. Krūzīte, lai arī no skata mazītiņa, sevī slēpj pietiekami daudz melnuma, lai to dzerot pietiektu laika sajust, ka tā ir MANA. :) Pēc pēdējā malka izslauku to ar salveti un nesteidzīgi ielieku somiņā. Esmu dzirdējusi, ka citi nēsā līdzi pieradinātus nažus, man tagad ir pieradināta krūzīte. Un ziniet, viņa nemaz neprotestēja un rokā nekoda.
Lai kaut kādā veidā atlīdzinātu Dailes teātrim nodarītos zaudējumus, es turpat uz vietas nopirku divas briesmīgas kūkas. Vienu dabūja apēst Aptieka, bet otru es.
Domāju, ka tādejādi teātra bufetes gara priekšā esmu izpirkusi savu vainu. :)
Man patīk, ka šis ir vakars, kurā iekāroju kafijas krūzīti. :) |