Vakar jutu sevī sēni izdīgušu. Maija sēni, augošu vienreiz gadā - nu tad, kad BG lietus līst. Tas jau nekas, ka tas lietus tāds rasinātājs vien bija, nu tāds mājas lietus, duša vai? Bet ir taču labi pēc gada atkal dušā, lai dūša piesienas, lai jautra, lai kaut kāda dīvaina tīrības sajūta.
Nezinu, varbūt labestības tīrība. :)
Un vēl - tie koncerti kā tādi skolas salidojumi. :) Satiec visādus "vienreizgadā satikt cilvēkus" un liekas - laiks apstājies. Gads jau tāda visumā sīka vienība, kurā nekas liels izmainīties nepaspēj un tad, šitā gadu pēc gada arī pēc divdesmit būs iespējams redzēt sevi mazliet mūžīgu un nemainīgu. :) |