| 4. Maijs 2004 |
|
varbūt arī to var saukt par bēgšanu - dzīvot no pagrieziena līdz pagriezienam, no impulsa līdz impulsam, no vieniem smiekliem līdz otriem. īsās distances. tad var nedomāt par rītdienu, tad var nedomāt par laiku, par spēku sadalījumu, par ietaupījumiem, pieķerties sīkumiem, ieritināties plaukstās, netikt līdz azotēm, pazibēt, pavīdēt, iemirdzēties un viss. apmaldīties. it kā iet, bet palikt uz vietas. |
| tātad pilsētas vārtu atslēgas šonakt pie manis | 03:19 |
|---|
|
viss mierīgi. viss mierīgi. arī putnu bubuļi jau guļ. |
| par skriešanas stiliem, kad pēdējie pāri šķiras :)) | 12:02 |
|---|
kā šujmašīna tatatatatatata
kā papīra lidmašīnīte no trešā stāva loga
kā jahta veikli manevrējot
kā lapseņu bars iztraucēts vai varbūt bites
kā taksis dzenoties pakaļ bumbiņai - ausis pa gaisu
kā sivēns, nu jūs jau saprotat, tāpēc, ka spiedzot
kā nazis mests mērķī
kā plastmasas maisiņš parauts vējā, apjucis, ka prot lidot
kā melnā dāma - pāri visam laukumam
kā steidzīgi rakstīta formula pāri visai tāfelei, precīza
kā lavīna no kalna
kā saules zaķi pa zāli
kā burti grāmatās gramatiski |
| vedu vecomammu uz viņas vecāsmammas kapiem | 19:49 |
|---|
ielūru pa atslēgas caurumu
Lēdurgas baznīcā
uz kroņluktura balodis
bet zem kājām gaiļbiksīši |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |