| 28. Aprīlis 2004 |
Šodien Coffee Nation nejauši pasveicināju I. Ziedoni. Nu ne jau tā, ka nejauši, bet tāpēc, ka atcerējos kādu senu Skukas stāstu un kartupeļu dumpja talku Vecbebros. Viņš pieteicās izmaksāt kafiju un, kad atteicos, uzaicināja tāpat pasēdēt un parunāt. :)
Pasēdējām un parunājām. Par bērniem un Velsu.
Man liekas tā varētu ar jebkuru. Nu vai vismaz vajadzētu mēģināt. Ieiet kafejnīcā un parunāt ar cilvēkiem. Par to un šo, par dzīvi. Vai arī par neko. Bet parunāt. |
|
Ejot mājās piecu minūšu laikā mani sveicina 2 pilnīgi sveši cilvēki - puisis pāri ielai pamāj ar galvu un piesarkst, bet meitene uzsmaida un saka "sveika". Atbildu ar "čau" un topu priecīga. Liekas jocīgi, jo tieši tobrīd domāju par to, kā būtu sveicināt svešos. :) Ir labi. :) |
izrādās, ka tas objekts ir sudrabots nevis balts
izrādās, ka zāle tajās spožajās gaismās ieraugāma luminiscējoša
izrādās, ka cilvēki kā tādi putnu bari spēj vienlaicīgi mainīt savas kustības virzienu, bļaut un nopūsties vienādās intonācijās
izrādās, ka košas var būt tik šausmīgi smieklīgas lietas kā vīrieši krāsainos šortiņos, kas klapē viens otram pa galvu
izrādās, ka vienā brīdī ir iespējams zaudēt galvu un sākt mazliet uztraukties par sudrabainā objekta lidojumu pretī tumši zilajām debesīm
izrādās, ka var tā vienkārši ņemt un to piedzīvot - futbolu dzīvajā pirmo reizi mūžā. vispār futbolu. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |