| ja es būtu Pepija, mani vasarasraibumi dejotu sambu | 14:44 |
|---|
klau,
tu smalkā, mazā, sirmā
angļu lēdija,
kas pārdod biļetes uz autobusu
un nezina neko par
mazo, sirmo kumeliņu,
pār laukiem jājam pasaciņu,
vai tu man lūdzu neparādītu
uz smalkās, lielās, spožās
angļu kartes,
kas karājas pie sienas tavā autoostā
un nezina neko par
to, kur zilās govis un
pāri līcim ķikuragā meitenes,
vai tu man lūdzu neparādītu,
kur turku pupai gadījās
tā ķibele ar atslēgu,
es ļoti gribētu tās durvis apskatīt,
kas paliek vienmēr aizslēgtas
un saskaitīt,
kaut kā tā saskaitīt,
lai sanāk precīzi un nelokāmi
un lordu palātā
uz papīra un zīmoglakā izlasāmi,
es gribētu tā saskaitīt,
lai viens, divi, trīs
un tu esi brīvs
un no visiem grēkiem tīrs,
klau, tu smalkā, mazā, sirmā
angļu lēdija,
man lūdzu biļeti uz
autobusu
es tagad braukšu uz to punktiņu
pie tava perlamutra krāsas nadziņa,
lai sevī gavilētu klusu
viens, divi, trīs
un sajustu kā ir,
kad esi brīvs |
|
|