Saulrietu laikam jau būšu nokavējusi. :)
Vakar ap diviem naktī vēlos no karātavkalniņa Nr 1. Galva reiba vēl ilgi pēc tam kopā ar zvaigznēm virs karātavkalniņiem Nr. 2 un Nr. 3.
Sarunas gultā starp trijām sievietēm un vienu vīrieti līdz pieciem rītā un pēc tam vēl mazliet. Par to pašu. :)) Pirms brokastīm dejas, bet pēc - riepas mainīšana mašīnai, un tad pirmie pavasara dubļi pie Krimuldas baznīcas. Žļarkstīgi, sulīgi, smaržīgi, auksti, ievelkoši, un tik tīri un precīzi pavasarīgi, ka smaidu un līksmoju, lai gan kājās pavisam jaunie dzeltenie zābaciņi. :)
Es mīlu pavasara dubļus ar saules maliņām. :)
Kāpjam lejā gravā, tad alā, tad mežā pie vientuļņieka būdiņas, mazliet mirdzošas saulē un sniegā. Debesis vājprātīgi zilas, mazajā cellē svētbildes gar sienu un lāviņa, koki spilgti sudrabaini pelēki, bet smilšu alas sienas koši zeltainas pret sērsnas sniegu. Brienam pa to uz apslēpto labirintu, pazudušu un noslēpumainu. Guļam siegā un klausāmies kā vējš vēl pērnajās lapās liecina par kustību pasaulē. Un drīz, pavisam drīz mani varēs satikt vasaras mierīgo pēcpusdienu pļavās klausāmies sienāžus. :))
Šodien bija tāda diena, kad mirt, bet vēl vairāk tāda, lai dzīvotu . :)
PS
Krum, bet nākamreiz es braukšu uz Kuldīgu. :) |