Deviņi no rīta. Braucu mikriņā. Pilns dikti un šausmīgi lēns. Līdzās sēž vīriņš. Vairāk nelaimīgs nekā laimīgs, bet visumā tāds pats kā visi - melnā jaciņā un pelēks. Sēž, sēž, sēž sagumis, tad pagriežas pret mani un lēnā maigā balsī vaicā:
- izveņitje, a sevodnja kakoi djenj? Un skatās manī mazliet vainīgām acīm.
Es samulstu un uzreiz pat nezinu, ko atbildēt. Pārskaitu pie sevis dienas un tad ne visai pārliecinoši atbildu:
- pirmdiena..
Viņš nopūšas, pakrata galvu un vēl nezinkāpēc vairāk atvainojoties atbild:
- značit i sevodnja proguljal...
Smaidīgi...it sevišķi, ja noklausās ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) krum šī rīta dziesmu. :)
Labrīt, mīļie!:) |