Lūk vēders ir pilns ar sniegu to vakar sastūma sētnieks ar nosvīdušu pieri un lāpstu lielu. No rīta līdz vakaram, visu dienu viņš strādāja nepaguris, jo bija noķēris to manu mazo un balto ielu, kuras krastos karogu vietā karājas vienmēr tukši taureņu ķeramie tīkli viegli. Skaties, tagad es esmu bumba pilna sprāgstošas vielas - manī kūstoša ziema, sāļas tērces, saule, dubļi, slapjas kājas, atspulgi asfaltā, sadīgušas pupas un citas tikpat bīstamas lietas.