9. Februāris 2004 |
kaut kā tā vienkārši + paranoja | 15:19 |
---|
aizbridu pa sniegu līdz tam pagalmam, kur brandmūris izrakstīts ar venēciju. paskatījos kā tā tur vējā plīv. skropstās ierakstījās sniegs un ar jauno skropstu tušu norakstīja vaigus melnus. domāju par to, ka esmu sarakstījusi daudz vēstuļu. lielā daļā no tām slēpjas mīlestība, bet neatceros nevienu, ko varētu nosaukt par "mīlestības vēstuli".
velns, un tagad es, piemēram, uztraucos par to, cik procentu visā šajā ir sentimenta |
šito derētu iekalt acs radzenē | 16:32 |
---|
....sāpes ir vieglas, ja nenāk klāt arī iedomas... (ņekijs seneka) |
Novālisa Ziedputekšņi | 21:54 |
---|
:)
"Filistrības [iedomu] sekas parasti ir šķietams domāšanas spēju trūkums, kas novēršams tikai ar visādiem rosinātājiem, ar piespiedu līdzekļiem. Jūsmība bieži pāriet maldīgā rosmībā, kuras bīstamos revolūcijas simptomus var aizdzīt tikai ar kāpinātiem varas līdzekļiem. Abas noslieces varam izmainīt tikai ar ilgstošām, regulārām kūrēm."
Dakter, izrakstiet man kūres. :) |
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |