Skatos pa logu kā balts kaķis augsti cilājot ķepas iebrien kupenā. Pirms tam ilgi stāvu uz ielas un skatos kā snieg. Tā ļoti vienkārši. Lēni. Pārslas nav lielas, bet to ir daudz. Spuldžu gaisma ir robeža visumam, tur, kur beidzas oranžīgais redzums, sākas nekas. Sniegs uzrodas no nekuriens un pazūd tur. Tas, kurš uz zemes, vienmēr tur bijis. Tas, kurš lido, nekrīt. :) Parasta brīnuma piedzīvojums. Pats neticamākais notikums šodien. :)