| Kas izdomājis tās caurlaides Jūrmalā??? | 20:34 |
|---|
Bija man tāds notikums (skaidri atceros, ka rakstīju Cibā, bet tagad nevaru atrast) - caurlaides uz Jūrmalu pirkšana vienā krūšturī. Bija smieklīgi. Nepagāja ne pusgads, kad Maya atkal sadomā braukt uz šo pilsētu. Ierodas pie tās vārtiem. Apstājas. Izņem maku. Attaisa durvis. Iziet tumsā un briesmīgajā aukstumā. Izņem visas sīkās naudiņas, kas makā, un sāk mest tās caurlaižu automātā. Tas, protams, nedarbojas. Maya noliek maku uz mašīnas jumta, dodas pie nākamā automāta, kurš izrāda dzīvības pazīmes, bet spļauj ārā 20 santīmu monētas. Tad Maya skrien mainīt naudiņu uz veikalu. Samaina. Trešajā automātā jau galīgi pārsalušiem pirkstiem iemet latu, saņem biļeti, rikšo uz mašīnu un brauc. Tiek pāri tiltam, apstājas pie noskatītās peldvietas un tad atceras, ka maks palicis uz jumta. Nu skaidrs, ka tā tur vairs nav. Maya lec mašīnā, traucas atpakaļ pār tiltam, tumsas un uztraukumu dēļ 2X palaiž garām apgriešanās iespējas, aizbrauc līdz Rīgas robežai, tad dodas pretējā virzienā un nelaimīgajā notikuma vietā, protams, ka maku neatrod. Aprunājas ar laipnu ceļu policistu, noskaidro, ka nāksies pārlikt tiesības, sabēdājas, riskējot ar dzīvību pāriet ar kājām pār tiltu, meklējot kādas pazudušā pazīmes, nobloķē naudas karti, atnāk atpakaļ, dodas vēlreiz līdz Lielupes Rimi, ieiet veikalā, aprunājas ar apsargu, kurš arī neko nezin, un samierinājusies ar likteni skumji skatās zvaigznēs.
Tad Mayai iezvanās telefons.
- Aļo? Djevuška? Mi vaš kašeļok našļi! Gdje mi? V Rige!
Maya traucas uz Rīgu, satiek trīs krievus v nature bandjitov, uzbrauc viņiem par to, ka to maku uz tilta pacēluši nevis atstājuši, kur ir, tad gan pasaka paldies un dodas uz mājām.
Un tie visi uztraukumi tikai tāpēc, ka kāds apstādina cilvēku pusceļā, turklāt tumsā un aukstumā. |
|
|