striķīši uz muguras
snaikstu rociņas -
neaizsniedz
atsieniet lūdzu korseti
kurā sašņorēts
mans prieks |
drūmākā no pēdejā laika dienām, tik slapja un melna, ka maya pārvērtās neredzamajā bērnā ar maniakālām tieksmēm noslēpties no gandrīz visiem un sevis pašas. Sevis žēlošana "ar mani neviens nerunā" un "es neko nevaru", "nav stulbāka radījuma šai pasulē par mani" sasniedza savu apogeju un izvērsās nepadarītos darbos un neizteiktos vārdos.
Tad pārdomāju apavu bez papēžiem dominanci pār tiem retajiem eksemplariem, kuriem tie ir, manā garderobē.. izdarīju secinājumus par bērnišķības dominanci pār sievišķību mayas psihiskajā uzbūvē.
Tad saskumu vēl vairāk, bet nolēmu, ka būšu liela meitene un nesūdzēšos, lai gan gribējās šausmīgi.
Nu jā, tagad saņēmu darbiņu, kas man patīk..fiksi uzrakstīju 3 klipu scenārijus un tapu priecīgāka. Kaut kā tā korseta arī vairs tik ļoti nežņaudz.
A varbūt viss no tā, ka pusdienās tikai šampanietis ar melnajiem ikriem? |