| 13. Novembris 2003 |
|
Centos izmest superlīmi, tagad visa esmu saķepusi. Glābiet!!! |
|
Labi, tagad eju uz pasākumu Vācietim par godu. Bail, ka būs pilns patosa un skaļu vārdu. Bet nu labi. Pēc tam uzrakstīšu. Un vēstules arī vēlāk vakarā. :) |
| Tātad notika tieši tas no kā varēja sākt baidīties, dzirdot jau tikai nosaukumu vien. | 22:49 |
|---|
Trūka tikai svecīšu melberetainā Latvijas radio kora rokās, lai Dailes lielā skatuve pārvērstos par patiesi nevainojamu latvju politaģitbrigādes priekšnesuma vietu.
Sen zināmi secinājumi -
1)dzeja (pat Vācieša) ir lasāma klusiklusiņām pie sevis vai izņēmuma gadījumos vakaros priekšā tam ar kuru ir vērts mīlēties;
2) koru un klavieru mūzika (pat Maskata) ir klausāma un spēlējama nevis izrādāma un iztēlojama;
3) aktieriem (pat Dailes) ir jāļauj darboties nevis nejēdzīgos burtu/cietumnieku tērpos bezjēdzīgi skandēt vārdus bezjēdzīgu darbību (aizsmēķēšana, berešu uzvilkšana, zvaniņu skandināšana)pavadībā;
4) koristiem ir jāļauj dziedāt, nevis jāliek MAZLIET tēlot;
5) un nevajag bakstīt skatītājam acīs ideju, kura, lai arī laba tomēr jau tā tik "skaļa", ka pietiktu vienkārši uz to norādīt. Skatītājs tomēr nav muļķis, gan jau saprastu.
Vārdu sakot, uzvedums, ko atrādīt prezidentei 18. novembra priekšvakarā.
Lai gan dziedāja un spēlēja profesionāli - vienkārši par cilvēkiem, par cilvēku kaut kā pārāk nedzīvi (izņemot dažas dziesmas). |
Ar kādu gandrīz anonīmu dzejnieku nospriedām, ka prātīgi būtu noslēgt autoraizsardzības un tiesību līgumu, kurā būtu punkts par dzejas skaļas un publiskas atskaņošanas aizliegumu teātros, uz skolu skatuvēm, kultūras namos, ielu gājienos, kapos, pie eglītes, mītiņos un piketos...
Vārdu sakot, ja gribi skaļi lasīt dzeju, tad tikai savējo... |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |