Šorīt pilnas debesis baložu ar saules apspīdētām paspārnēm un gribas palūrēt vai saule nav ielīdusi arī cilvēku padusēs.
Šorīt ilgi skatos spogulī un mēģinu ieraudzīt laiku - varu līdz sīkumiem pastāstīt rītdienu pirms gada.
Šorīt pasaule pilna saulainu ēnu un viss mazliet kā šajā bildē.
Šorīt man prasa - Kāpēc tu dejo? Tev taču vairs nevajag?
Un es atbildu veco - Ar mani ir tā pat kā ar Alisi, lai paliktu uz vietas, ir ļoti ātri jākustās. Tikko es apstājos, tā pasaule aizslīd projām.
labrīt :) |
