Ierodos darbā, ieslēdzu datoru, inets neiet, NOPRIECĀJOS, jo jāuzraksta tas, kam naktī nepietika spēka.
Sāku rakstīt. RAKSTĀS! Atkal nopriecājos. Ir jau arī par ko, jo ilgtspējīgas domāšanas ikdienā nozīme ekonomiskajos procesos, ir tēma par kuru varētu arī nerakstīties.
Tad pasūdzos kolēģim, ka nevaru saņemt no viņa sūtītos materiālus, viņš brīnās - ar netu viss esot kārtībā. Kāda cita kolēģe vērīgi palūkojas uz grīdu mana datora tuvumā un atklāj no kontakta izrauto nabassaiti, kas mani savieno ar barojošo vispasaules placentu. Un es atkla NOPRIECĀJOS, jo varu pateikt jusm LABRĪT. :)
Priecīgs rīts.
Bet tas, ka esmu aizvērusi visas durvis, lai varētu noslēpties no visa domas projām dzenošā, vairs nedod pilnīgi neko. Atkal esmu izkāpusi pa logu. :))) |
jau otro dienu gribu ielikt Cibā Dimitri from Paris albūma Sacreblue 11 dziesmu par kādu stilīgu meiteni, bet nekā - nevaru inetā atrast. Kaut kā nesanāk. Bet nu vienlaga - jūs patiešām izskatāties labi! :)
Un vēl vakar atnāk sms ar tekstu no filmas Miljons dolāru hotelis "The heart is the sleeping beauty and love the only kiss it can't resist...." un tā tālāk. Likās smieklīgi. |