Visskaistākais rudenī ir migla.
Ap deviņiem vakarā abpus ceļam pļavās tā ceļas lēni un nesteidzīgi, tai nav kur skriet. Ap diviem naktī mašīna pazūd baltajā mākonī un lēni iztausta ceļu - gaisma izkliedējas nevis tumsā bet miglas bālumā. Bet šorīt ap astoņiem lauksaimniecības ministrijas augšējais stāvs kā kuģis ledus okeānā bezvējā - visapkārt balts, mierīgs ūdens un antenu buras nolaistas.
Bet vienā no naktīm Daugavs ūdeņi spoži no ugunīm zilām un dzeltenām, Rīgas torņi melnāki par melnajām debesīm un pāri visai pilsētai balts mākoņa loks kā varavīksne. (Kā Ronim acis nežilbst?) |
Ronim līdzīgi
Šodien domāju par papēdi
Sarkaniem zamša zābakiem
Pirktiem janvārī Vīnē
Es to nolauzu vakarnakt
tava klusuma kāpņu telpā
Iekāpjot atmiņu momentlīmē
Starp pazaudētām vēstulēm
Seniem skūpstiem un neizteiktiem vārdiem
Starp nebijušiem pieskārieniem un
Laikam nosapņotiem glāstiem
Uz trepju margām zilām
plauksta aiziešanu stāsta bet
pirkstu gali - atgriešanos zīmē |