| 2. Jūlijs 2003 |
ar kājām pār Daugavu uz Ķīpsalu. Tur tautastērpu skate a la latviešu kāzas. Uzvedums kādi nu mēdz būt uzvedumi - mācību grāmatu ilustrācijas. Mazliet didaktisks, mazliet neprecīzs, mazliet ne tās augstākās proves. Bet ne jau par to ir stāsts. Stāsts ir par stāvēšanu pie skapja un skatīšanos uz manu tautastērpu, kuru neesmu vilkusi vismaz 5 gadus. Vilkt - nevilkt - vilkt - nevilkt...neuzvilku. Pēc tam ieraugot meitenes rakstītās zeķēs, protams, ka nožēloju. Pēc tam sēžot bezgaisīgajā ķipsalas izstāžu zālē, atkal nenožēloju.
Un par ko gan var pārģērbties uzvelkot tautastērpu? Par tautu? Par latvieti?
Nevarētu tak būt, ka tautastērps ir kā pionieru kaklauts vai oktobrēnu nozīmīte.:)
Un tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka svētdien vakarā, es atkal stāvēšu un skatīšos uz brunčiem melnajiem ar sarkano malu,uz jaku zaļo un blūzi pašas šūto un vainagu, kuru man neklātos likt galvā...vilkt - nevilkt - vilkt - nevilkt.
Bet atpakļ nākot pār tiltu un tad izejot cauri Vecrīgai - var just, ka svētki. Cilvēki tautastērpos smejas un zied (gribēju uzrakstīt dzied, bet lai jau zied). :) |
| nevar dziļi ievilkt elpu | 16:47 |
|---|
manuprāt, šis negaiss nāk par lēnu
satumst par lēnu
gaiss pievilgst ar smagumu par lēnu
lapas ļengani iekaras zaros par lēnu
cilvēki norimst par lēnu
kafija ar pienu dzeras par lēnu
domas nedomājas par lēnu
Lēnu! Tā varētu uzrunāt kādu meiteni brūnu un vasaras pēcpusdienas sapņos lēnu...LEEEEENUUUUU, nāc! Iesim verandā, spēlēsim kārtis, dzersim limonādi, nu nāc! LEEEEENUUUUU! |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |