Nu jā. Es arī esmu sabēdājusies par tiem cipariņiem vakardienas MA koncertā. Sajūta tāda it kā būtu dejojusi bērēs, bet nevis tā gaiši, nevis aizgājējam par godu un no prieka, ka pati dzīva, bet nesaprotot, kur esmu. Un tagad no rīta tu cilvēks sēdi uz gultas malas un domā - eu, bet varbūt nevajadzēja. Un pat ne tā, ka varbūt nevajadzēja, bet pilnīgi skaidrs, ka NEVAJADZĒJA. Lai gan bija auksts.
XXXXXXXX miljonu cilvēku šobrīd sēž inetā
XXXXXXXX miljonu sapņu tiek nogalināti tieši šajā minūtē. |