| 16. Aprīlis 2003 |
| Apsveicināšanās ar hb, skuku, teeju un smejmoonu | 10:42 |
|---|
Dzīve sastāvot no rituāliem. Ja to nebūtu, iespējams, ka nebūtu arī tās. Nu dzīves, protams. Jau kādu laiciņu viens no manas dienas rituāliem bija ielūkot dažu ļaužu ikdienas vēsturē un kaut ko tai piebilst. Pielipināt sīkas lapiņas pie viņu ledusskapjiem, ar lūpukrāsu apķēpāt viņu spoguļus un ar kurpes purnu iebakstīt bedrītes viņu smilšu kastēs vai asfaltētajos dārza celiņos (ir taču kaut kā arī sevi jāsamīļo). Nu lūk..rituālos darbojoties kāda īpaša rituālu ekonomija, kad teiktais vārds nevar pastāvēt bez atbildes vārda, kad kustībai seko cita kustība, kad doma izsauc domu. Un tas viss tikai tādēļ, lai radītu dzīvi...kaut kur uz robežas starp to, kas no mums ir un kas nav atkarīgs.
Tieši līdzsvara dēļ maya ir padevusies. ;)
Paldies! :) |
| Tātad..kaut ko piedzīvojam..kaut ko pierakstām | 22:11 |
|---|
DT Raudupiete
Izrāde par sarunāšanos. Nē par to, kas tiek teikts un, kas tiek sadzirdēts. Un vēl par atcerēšanos.
Teikt nenozīmē tikt sadzirdētam.
Dzirdēt nenozīmē saprast to, kas un kāpēc tiek teikts.
Tas, ka atceramies mēs, vēl nenozīmē, ka kāds atceras to pašu.
Un par to, ka pat paši nozīmīgākie brīži ir tikai tavējie. Tāpat kā nenozīmīgie.
?Interesanti gan, vai ir kaut kas tāds par ko šī izrāde nebija?
Kā teica Sorokins - tas nav teātris, ja tu neraudi un nesmejies. Šis bija. :) |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |