| Komentāri |
| Smiekli caur asarām | 31. Augusts 2004 - 08:28 |
|---|
Uz šīs sajūtu nots esot, atminējos kādu pastāstiņu par puķu nešanu vecmāmiņai. Lauku māja, istabā veca māmiņa, iekšā ārā skraidelē un draiskojas mazs meitens. Vasara. Vecmāmiņa sēd uz gultas malas, un skatās uz mazās bērnišķo bezrūpību, tad grūtsirdīgi vaicā: "Meitiņ, vai tu man puķītes atnesīsi uz kapiņiem, kad es nomiršu?" Mazā paskatās uz vecmāmiņu, bet neko nesaka, bet izskrien ārā. Pēc brīža meitēns ir klāt ar puķēm un jautā: Vecmāmiņ, vai tu jau nomiri?" ... Varbūt ne par tēmu, bet varbūt tieši par to. Par nenodalīšanu. :)
Labrīt, Mayu! :)
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |