Man pašai savas cigaretes - Komentāri

Braucu ar riteni pāri Vanšu tiltam uz Pārdaugavu. Uz Mūkusalas ielas pagriezos Dienas virzienā, tad pa kreisi. Tur tāds pagalmiņš ar betona plākšņu sētu un dažām priedēm. Pagalmiņš smilšains, suņu kaku un dažādu mēslu pilns, bet vidū kanalizācijas akas caurums, kurā nesaprotami no kurienes baltām putām gāžas ūdens.
Virs galvas milzīgs melns putns rinķo, tad nosēžas vienā no priedēm, bet es izstiepju roku un saucu - nāc, nāc. Viņš paceļas spārnos, tad nolaižas man uz rokas un skatās acīs. Ir bail, ka knābs, es viņu glāstu un lūdzu, lai viņš pastāsta, ko zina. Bet putns klusē un tikai sabož spalvu kā milzīgs murskulis.
Es skatos viņam acīs, tās tuvojas, es kāpjos atpakaļ un iekāpju asiņainā peļķe. Tikmēr ūdens ir piepildījis aku un lieliem viļņiem veļas pāri pagalmam. Paspēju paķert tikai somu un skrienu ārā. Stāvot uz tilta redzu pagalmiņu visu ūdenī - pelēkā un sastingušā. Tad tas sāk plūst prom un ap aku parādās lūžņu un saskalu kaudze - mans ritens ar noplēstām riepām, kaut kādi citi dzelži un grāmatas ar baltām, burtu noskalotām lappusēm. Uz pleca uzlaižas lielais putns.