bet vienu vakaru | 27. Jūnijs 2004 - 21:37 |
---|
savārām Jāņu dienā saplūktos sarknīgi pūkainos zvaniņus ar dzeltanjām kauslapiņām, iestiepjam tēju teltī un dziedam mantras tā, ka trīs visi vēji mūsos un vibrē gan piere, gan diafragma. Reizēm izklausās pēc blūza, reizēm pēc džeza. Vēlāk uzzinām par kādu ķīniešu skolotāju, kas mantru
OM VADŽRA SATTVA, SAMAJAM MANU PULAJA VADŽRA SATTVA TVENO PATIŠTA DIRDHO ME BHAVA, SUTOŠJO ME BHAVA SUPOŠJO ME BHAVA, ANU RAKTU ME BHAVA SARVA SIDDHAM ME PRAJACČA SARVA KARMA SUČA ME ČITAM ŠRIJAM KURU HUM HA HA HA HA HOH BHAGAVAN SARVA TATHAGATA VADDŽRA MA ME MUNČA, VADŽRA BHAVA MAHA SAMAJA SATTVA AH HUM PHAT
skaitījis Bēthovena Odas priekam meldiņā. :) Bet mums neizdodas atcerēties BG. :)) Klausos tagad. :)
|