Hļebņikovs rakstīja nepārtraukti, uzrakstīto bāza spilvendrānā vai arī pazaudēja. Kad brauca uz citu pilsētu, spilvendrānu atstāja, kur pagadās... Viņam nepatika savus darbus lasīt skaļi, viņam šķita, ka tas ir neciešami garlaicīgi, viņš sāka un dzejoļa vidū bija spējīgs pateikt "un tā tālāk...".
kur ir mana spilvendrāna? nē, kur ir mans spilventiņš?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
