neizsakāms maigums, tāda kā piena upe dvēselē
es nekad nesaprotu, kā viņš rodas un šorīt arī - it kā nekāda īpaša iemesla, parasts rīts ar darbu sarakstu vienkārši sajūta, ka esmu zemsegas siltums agrā rītā, spilvena bedrīte, saulē sasilusi palodze...
un tad ir jāapsēžas un mazliet jāpagaida, kamēr pāriet satraukums |
vai nu es vēl neesmu pamodies vai kā, bet trīsreiz lasot tavu ierakstu, visu laiku izlasīju "spalvaina bedrīte" .. un ilgi nācās domāt, kur tādā spalvainā bedrītē maigums rodas ;))