Man pašai savas cigaretes - Komentāri

pilna ar Ķīpsalas vēju pēc svaigām zāģu skaidām smaržojoša, bruģi gar Daugavas malu, garo akmens strēli ūdenī ar puikām, kas tina makšķeres, bagarēšanas kuģīti krastā rūsas, eļļas, vecu smaku pilnu, tādu, ka gribas pielikt mēli un sajust asi raupjo garšu, tam virs stūrmaņa telpas iekārta bojas baranka pret zilajām debesīm un tad tās sīkās dzeltenās puķītes starp akmeņiem un smilgas un putekļi un ostas ceļamkrāni un

CILVĒKI, KAS SAVU MĀJU PRIEKŠĀ IZNĀKUŠI PASILDĪTIES SAULĪTĒ. :))

Es varētu lēkāt no prieka par to vīru ar brūno adīto mici, netīrajām rokām, un mājas dēļu dzeltenīgā brūnuma jaku, kas smaidīja man tā mazliet izaicinoši. Un par to krievu sieviņu ar pūkaino cepuri, kas pie zila šķūnīša atspiedusies pret sauli pavērstu seju, starp izmazgāto segu, apakšbiksītēm un trennūzenēm kā tāda ķīpsalas galvenā kaķene. Un arī vēlāk jau Rīgā kāds puisis lasa uz soliņa un grāmatas vāki uz asfalta spēlē sauleszaķus.

:))

Nu jā...un tad tas Buiks...UI, TAS BUIKS!!! Mājas pagalmā tāds melns un putekļu matēts vēl ar veco padomju numuru, bet tik dzīvs. ĀAAAAAA! :)))

Ja nu kādam piepeši ienāktu man prātā dāvināt mašīnu, tad tikai tādu (skat. pie krasais :))

ES GRIBU TUR DZĪVĀT, DZĪVĀTIES, DZĪVEĻOTIES, DZĪVOTIES....

Un pirmo pikniku ir jātaisa Tur...:) Pie tā ceļamkrāna un kuģīša..