1.
Ej nocērp savu rupjo dusmu kārtu -
Tai vilna pinku pilna, balsī bailes.
No naida rugājiem tad sakur sārtu.
Ei, jūti kāda svilstot smaka bieza?
Tai cauri zila, nikna uguns gailēs -
Tu tagad zini, kas tev mieru liedza.
Hei, skaties izgaist koku zaru ailēs
Kā dūmi smago domu trulie lāsti.
Drīz tavas acis pirmo smaidu laimēs.
Tad skumjas uzveiks viegli smieklu glāsti.
2.
re, upe sienas tauvas mezglos resnos,
man rokās gaismas karte putnu ceļiem
un miglas taures skaņa ķerta sapņos
ar bākas uguni pie zemes dēļiem
es kuģu dejas piespraužu bez sāpēm
un rotāju ar saules stariem mēļiem
tie piestāv sievu maigo gurnu slāpēm
pēc viļņiem siltā naktī krastā mestiem,
kas tiecas apskaut, ejot savā nāvē,
par spīti ostas meitu jūras mestriem
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}